Radio mazā lasītava

A Society and Culture podcast
Good podcast? Give it some love!

Episodes of Radio mazā lasītava

Mark All
Search Episodes...
Vladimirs Zismans ir mūziķis, kurš strādājis gan operā, gan simfoniskajā orķestrī, piedalījies vairākos mūziklos. Viņš rakstījis recenzijas un esejas, grāmatu bērniem „Orķestris un tā iemītnieki”, bet Gundara Āboliņa uzmanību piesaistīja viņa asprātīgā grāmata "Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs". Zismana darbu latviski tulkojis un fragmentus priekšā lasa Gundars Āboliņš. Izdod „Upe tuviem un tāliem”.   Raidījumu atbalsta:  
Reiz satikās dižciltīgas itāliešu dzimtas atvase – rakstnieks Džezepe Tomazi di Lampedūza ar Vidzemes muižnieku dzimtas baronesi Aleksandru fon Volfu. 1932. gada 24. augustā šie abi cilvēki salaulāti, tikmēr Stāmerienas apkārtne sniedza romāna „Gepards” autoram mieru, klusumu un apceres iespēju. „Vienā likteņdejā savijušies mūži” ir Ilzes Lecinskas un Džoakīno Lancas Tomazi grāmata par Aleksandru fon Volfu un rakstnieku Džuzepi Tomazi di Lampedūzu. Saruna ar filoloģi Ilzi Lecinsku ne tikai par vēsturi un literatūru, bet arī par Stāmerienas pili un vēl neatbildētiem jautājumiem.   Raidījumu atbalsta:
Vidēji turīgas Rīgas vāciešu ģimenes atvase – Dagmāra Kopštāla – laika posmā no 1917. līdz 1923. gadam rakstījusi dienasgrāmatu, protams, vācu valodā. Viņa fiksējusi notikumus no sava – pusaugu meitenes – skatu punkta. Vēsturisko notikumu karkasam šie pieraksti piešķir emocionālu dzīvīgumu. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis stāsta gan par to, kā viņa rokās nonāca šī dienasgrāmata, gan – par ko tā likusi domāt. „Dagmāras Kopštālas dienasgrāmatu” lasa Ojārs Spārītis un Gundars Āboliņš.   Raidījumu atbalsta:
Ingas Ābeles stāstu krājumā „Balta kleita” deviņos stāstos sastopas deviņas sievietes. „..Sapņos šīs sievietes skata sevi baltā kleitā. Varbūt tā ir kāzu, varbūt- mirstamā kleita, un apokalipse ir iespējama jebkurā mirklī, jebkurā vietā, jebkurā prātā”, tā par šo grāmatu raksta Guntis Berelis. Fragmentus no Ingas Ābeles stāstiem lasa Gundars Āboliņš. Izdevusi „Dienas Grāmata”. Raidījumu atbalsta:  
Lietuviešu rakstnieces Kristīnes Sabaļauskaites jaunākais vēsturiskais romāns „Pētera imperatore” ir pirmā diloģijas grāmata, kas vēsta par Martas Skovroņskas – cara Pētera I sievas un Krievijas pirmās imperatores Katrīnas I – pēdējo mūža diennakti, kuras laikā viņa atceras, murgo, sarunājas. Tas ir arī stāsts par Austrumu un Rietumu kultūru un mentalitāšu sadursmi šajā laulībā. Romānu „Pētera imperatore” no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere, izdevusi „Zvaigzne ABC”.   Raidījumu atbalsta:
Maikla Ondatjes romāns, kara drāma „Angļu pacients” ieguva Brukera balvu, bet filma, kas uzņemta pēc šī romāna, saņēma „Oskarus”. Cits Maikla Ondatjes romāns „Ēnas pār Temzu” stāsta par Londonu pēc 1945. gada, kad kara pagātne vēl nav pagātne konkrētiem cilvēkiem. Tulkotāja Māra Poļakova šo grāmatu atrada, izlasīja un ieteica izdot izdevniecībai „Dienas Grāmata”. Raidījumu atbalsta:
"Lietas, kas krīt no debesīm" ir somu rakstnieces Seljas Ahavas otrā grāmata. Tā saņēmusi Eiropas Savienības Literatūras balvu. Šajā romānā sastopam meiteni, kuras mammai trāpa no debesīm krītošs ledus gabals, sievieti, kura divreiz ieguvusi lielo laimestu, vīrieti, kuram piecas reizes iespēris zibens. Gundars Āboliņš lasa romānu "Lietas, kas krīt no debesīm", bet tulkotāja Maima Grīnberga stāsta par Selju Ahavu. Raidījumu atbalsta:
Kurš bijis pirmais kolekcionārs? Ko kolekcionēja vācbaltieši? Kā notika grāmatu un mākslas darbu izsoles 90. gadu Latvijā? Par to visu, kā arī par to, kas ir „palimpsests”, var uzzināt Pētera Bankovska grāmatā par kolekcionārisma vēsturi. Pētera Bankovska grāmatu "Palimpsests. Ieskats kolekcionārisma vēsturē Latvijā" izdevis „Neputns”. Raidījumu atbalsta:
Kmīns kuras un sprakšķ, krēsli salikti, grāmatas arī. Tobrīd ir pieci pēcpusdienā, laiks, kad varēts nākt pie Imanta iedzert tēju. Šoreiz viņš ir kaut kur izgājis, bet ļoti klātesošs. Un varam sākt. Imanta Ziedoņa muzejā - vasaras mājā "Dzirnakmeņi" Murjāņos, kur sagaida Ance Caune. Radio mazā lasītava aizceļojusi uz Murjāņiem kopā ar rakstnieci, valodnieci, literatūrzinātnieci Lalitu Muižnieci, izdevēju un apgāda "Mansards" vadītāju Jāni Ogu un, protams, uzticamajiem lasītājiem. Aktieris Gundars Āboliņš lasa fragmentus no Lalitas Muižnieces darbiem „Pēdas” un „Melita Rīgā”, kā arī Imanta Ziedoņa dienasgrāmatas un dzeju. Raidījumu atbalsta:  
Stāsts par Melāniju Vanagu, kuru 4. septembrī atcerējāmies 115. jubilejā, nav tikai stāsts par Sibīriju, izsūtījumu, par  izdzīvošanu un spēju dzīvot pēc tam. Tas ir stāsts par izcilu valodu, darba spējām, Amatas novada mīlestību un cieņu pret savu dzimtu. Un tas viss domājot par tiem, kuri nāks pēc viņas. Varbūt noderēs. Radio mazā lasītava ceļo uz Amatas pamatskolu, kur Melānija Vanaga sāka iet 1.klasē. Tagad tur iekārtota  piemiņas istaba. Senajā klases telpā Gundars Āboliņš lasa fragmentus no Melānijas Vanagas rokrakstu sējuma "Mūži un mirkļi" par viņas vecvecākiem. Dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš atceras, ka reiz viņš ticies ar Melāniju Vanagu žurnāla "Avots" laikos, un stāsta par saviem par saviem tulkojumiem no somu un igauņu valodas. Fragmentus no viņa tulkotās Andrusa Kivirehka grāmatas „Tilda un putekļu eņģelis” lasa Gundars Āboliņš. Par Melāniju Vanagu stāsta muzeja vadītāja Ingrīda Lāce, bet Andris Eglītis, kā viņš pats saka - Melānijas audžudēls, aizved uz zemnīcu, kas uzbūvēta līdzīgi tai, kādā Sibīrijas izsūtījumā dzīvoja Melānija. Raidījumu atbalsta:
Gleznotājs, kritiķis, mākslas vēsturnieks un pedagogs Uga Skulme (gleznotāja un scenogrāfa Oto Skulmes jaunākais brālis) bija ne tikai Pablo Pikaso kubisma un neoklasicisma konsekventākais sekotājs pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā, bet arī, iespējams, ražīgākais mākslas aprakstītājs neskaitāmos starpkara perioda izdevumos, tā krājuma "Uga Skulme. Raksti. 1921-1940" ievadā "Formālists jaunu apvāršņu meklējumos" raksta mākslas zinātniece Stella Pelše. Gleznotāja, kritiķa, mākslas vēsturnieka un pedagoga Ugas Skulmes (1895–1963) kritiskie raksti izdoti 14 burtnīcās, tie sakārtoti hronoloģiskā secībā, sākot ar 1921. un noslēdzot ar 1940. gadu. Rakstu krājumu "Uga Skulme. Raksti. 1921-1940" izdevis apgāds "Neputns". Raidījumu atbalsta:
Pēteris Pildegovičs grāmatu "Mans Ķīnas stāsts" uzrakstījis dienasgrāmatas formā, viņš dalās ar saviem vērojumiem, kas radušies, gan strādājot par diplomātu Ķīnā, gan "Sjiņhua" aģentūrā, gan daudzajos ceļojumos pa Ķīnu, gan veidojot Lielo ķīniešu-latviešu vārdnīcu kopā ar sievu Gaļinu. Grāmatu "Mans Ķīnas stāsts" izdevis LU Akadēmiskais apgāds. Raidījumu atbalsta:
"Radio mazā lasītava ceļo". Turpinām viesoties Latvijas rakstnieku muzejos. Šoreiz kopā ar Ingunu Baueri tiekamies ar lasītājiem Vecpiebalgā, Kārļa Skalbes "Saulrietos". Gundars Āboliņš lasa fragmentus no Kārļa Skalbes darbiem un Ingunas Baueres biogrāfiskajiem romāniem.   Raidījumu atbalsta:
Iesākot latviešu prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projektu "Es esmu", iznācis pirmais romāns - Andra Zeibota "Krauklis" par dzejnieku Jāni Ziemeļnieku. Romānam dots žanra precizējums "Fantāzija vēsturiskā iesaistē". Pēc ārstēšanās Šēfelda klīnikā dzejnieks nosolās nekad vairs nelietot opiju. Viņš dodas pie māsas, lai Valmierā atgūtos no Rīgas trauksmainās dzīves. Opija murgi un dēmoniski kārdinājumi savijas ar 20. gadu Rīgas dzīves ainām un dzejnieka šaubām par savu talantu. Andra Zeibota romānu "Krauklis" izdevusi "Dienas Grāmata". Raidījumu atbalsta:
Alfrēds Stinkuls padomju gados bija brīvdomīgs hipijs ar gariem matiem, kuri kalpoja gan par pazīšanas zīmi, gan nepatikšanu sākumu varas izpratnē. Viņam izdevās nokļūt Rietumos. Tagad tapusi atmiņu grāmata "Mati sarkanā vējā" ar spilgti un brīvi radītu ainu par 70.-80. gadiem Latvijā padomju varas laikā un tā laika cilvēkiem, kuri visiem iespējamiem līdzekļiem mēģināja izzināt vēsturi, lasīt tobrīd nevēlamu literatūru, klausīties mūziku, pulcēties kafejnīcās, patverties laukos vai meklēt savus "skolotājus". Alfrēda Stikula grāmatu "Mati sarkanā vējā" izdevis kultūras menedžmenta centrs "Lauska". Radio mazajā lasītavā fragmentus lasa Gundars Āboliņš, stāsta - Daina Zalāne no centra "Lauska" un autors Alfrēds Stinkuls. Raidījumu atbalsta:
Būt neparedzams – to savā stāstu krājumā „Tīģeris” centies Jānis Joņevs, taču ne pašmērķīgi. Jānis Joņevs plašāk zināms kā godalgotā un jau vairāk nekā desmit valodās tulkotā romāna „Jelgava 94” autors. Savukārt 2014.gadā kopā ar Reini Pētersonu iznāca grāmata bērniem "Slepenie svētki". Nesen izdevniecībā „Dienas Grāmata” klajā nākusi viņa jaunākā grāmata „Tīģeris”, šoreiz tie ir stāsti. Un kā piebilst pats autors, grāmata ir arī aizstāvība stāstu žanram. Ir pagājuši septiņi gadi kopš pirmā darba iznākšanas, kas arī pārlapots Radio mazajā lasītavā. Raidījumu atbalsta:
„Rakstniekam ir milzīga vara, un viņš spēj lasītāju novests kādā noteiktā stāvoklī,” pārliecināts Pauls Bankovskis. Savā jaunākajā romānā „Pasaules vēsture” autors aicina lasītāju ienirt citā realitātē, tā ir ekskursija ļoti tālā nākotnē. Grāmatas lasītājs noteikti atradīs atsauces arī uz citu autoru darbiem, ko Pauls Bankovskis ievijis apzināti, sākot ar Rūdolfa Blaumaņa „Nāves ēnā” un Antuāna de Sent-Ekziperī „Mazo princi”. Rakstnieks un publicists Pauls Bankovskis savā jaunākajā romānā „Pasaules vēsture” uzbūris nākotni, kura ir ļoti līdzīga pagātnei, teiksim 19. gadsimtam, ar viensētām, dabai pietuvinātu dzīvi un tradicionālām vērtībām. Grāmatas noslēgumā minēts datējums, tā uzzinām, ka Pauls Bankovskis šo darbu rakstījis piecus gadus no 2015. līdz 2019.gadam. Paula Bankovska romānu „Pasaules vēsture” klajā laidusi izdevniecība „Dienas Grāmata”. Tieši raidījuma skanēšanas dienā, 12.jūlijā, saņēmām skumju ziņu, ka Pauls Bankovskis devies mūžībā. Raidījumu atbalsta:
„Stingrs vīrs” - tā par mākslinieku Rihardu Zariņu saka viņa daiļrades pētnieki, paša mākslinieka atmiņas joprojām noder tiem, kas vēlas iedziļināties viņa daudzpusīgajā radošajā mantojumā. Apgāds „Mansards” laidis klajā „Richarda Zarriņa atmiņas” otro, papildināto izdevumu, kas arī bagātīgi ilustrēts. Mākslinieka autobiogrāfija ir aizraujoša lasāmviela vēstures cienītājiem un pētījumu lauks zinātkāriem lasītājiem, arī mākslas zinātniekiem. Kas saista pētniekus Zariņa daiļradē, atklāj pētniece Kristīne Ducmane. Latviešu grafiķis, poligrāfijas speciālists, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā, daudzu Latvijai svarīgu simbolu radītājs, arī pedagogs. Mākslinieka daudzpusība ir apbrīnas vērta, un to labāk izpratīsim, lasot viņa autobiogrāfiju. Par godu mākslinieka 150 tajai jubilejai apgāds „Mansards” 2019.gadā laidis klajā „Riharda Zarriņa atmiņu” otro, papildināto izdevumu. Riharda Zariņa nozīmīgumu Latvijas mākslas kopainā iezīmē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Zariņa atmiņu grāmatas ieceres autors un īstenotājs ir viņa mazdēls Aivars Celmiņš, grāmata ir arī bagātīgi ilustrēta, pārstāvot visus žanrus, kuros mākslinieks darbojies. Raidījumu atbalsta:
Negara Džavadi ir Irānā dzimusi franču rakstniece, scenāriste un kinorežisore, pie mums iznācis viņas pirmais un jau daudzas godalgas guvušais romāns "Dezorientāliste". Savā pirmajā literārajā darbā autore meistarīgi savij 20.gadsimta Irānas vēsturi ar pašas senču aizraujošo hroniku. Jāņa Rozes apgāda vadītāja Renāte Punka uzsver, lai arī romāna tēma mums ir svešāda, tieši tāpēc ārkārtīgi interesanta. Raidījumu atbalsta:
Pateicība ceļam – tā rakstniece Kristīne Ulberga īsi formulē, kāpēc rakstījusi romānu „Kariete uz Santjago”. Šī ir Kristīnes Ulbergas sestā prozas grāmata. 2015.gadā rakstniece nostaigāja Santjago svētceļojuma 900 kilometrus, un šis ceļojums arī ir grāmatas sižeta pamatā. Turklāt rakstot Kristīne Ulberga ceļu izgājusi it kā otrreiz. Romāns iznācis izdevniecībā „Dienas Grāmata”. Raidījumu atbalsta:
Pateicība ceļam – tā rakstniece Kristīne Ulberga īsi formulē, kāpēc rakstījusi romānu „Kariete uz Santjago”. Šī ir Kristīnes Ulbergas sestā prozas grāmata. 2015.gadā rakstniece nostaigāja Santjago svētceļojuma 900 kilometrus, un šis ceļojums arī ir grāmatas sižeta pamatā. Turklāt rakstot Kristīne Ulberga ceļu izgājusi it kā otrreiz. Romāns iznācis izdevniecībā „Dienas Grāmata”.
Elegants, intelektuāls kriminālromāns, slepkavības un augstākās matemātikas mikslis, lielisks spriedzes romāns, tā dažādos pasaules izdevumos raksturots argentīniešu rakstnieka Giljermo Martinesa romāns „Slepkavības Oksfordā”. Savukārt kāda lasītāja Latvijā interneta komentārā par šo grāmatu raksta: „Interesanta, bet daudz informācijas par matemātiku. Valoda laba, beigas ar pārsteigumu”. Šis kriminālromāns guvis gan lasītāju, gan kritikas atzinību, tulkots daudzās pasaules valodās. 2003.gadā par šo darbu autors ieguvis prestižo "Planeta Prize" balvu. 2007.gadā pēc šā darba uzņemta arī filma. Latvijā kriminālromāns apgādā "Zvaigzne ABC" iznāk atkārtoti, jo pavisam drīz sekos rakstnieka jaunākais darbs „Slepkava Alise” latviešu valodā, ko tulkojis Edvīns Raups un kurā turpina darboties jau iepazītie varoņi. Arī autora mīlestība pret literatūru un matemātiku ies roku rokā. Par Giljermo Martinesa darbiem stāsta apgāda "Zvaigzne ABC" redaktore Kristīne Kupce. Raidījumu atbalsta:
Grāmata "Livonijas debesis" ir tiešs apliecinājums Baltijas literātu sadarbībai. Divi atšķirīgi rakstnieki latviete Inga Žolude un igaunis Tīts Aleksejevs pastāsta katrs savu stāstu, tomēr tajos ir daudz vienojoša - Livonija, pirmie Bībeles tulkotāji, reālas personas. Grāmatā skarta arī tulkošanas tēma, tāpēc uzklausām ne tikai Ingu Žoludi, bet arī Tīta Aleksejeva stāsta "Adrians" tulkotāju Maimu Grīnbergu. "Livonijas debesis" izdevusi "Dienas Grāmata". Raidījumu atbalsta:
Muzikoloģes Daigas Mazvērsītes interese par latviešu populāro mūzika ir noturīga un profesionāla. Tagad top latviešu populārās mūzikas vēstures grāmata, kuras 1. sējumā atainots laikaposms no 20. gs. 20. – 60. gadiem, no Alfrēda Vintera līdz Zigfrīdam Račiņam. Fragmentus no grāmatas „Melnbaltās dziesmas” lasa Gundars Āboliņš. Izdevusi „Zvaigzne ABC”. Raidījumuu atbalsta:  
„Perfektā teikuma nāve” bija pirmais Reina Rauda romāns, kas iznāca latviešu valodā. Tagad – „Rekonstrukcija”. Pēc anotācijas spriežot, tas varētu būt detektīvromāns, Enns Patriks cenšas noskaidrot savas meitas nāves patiesos apstākļus. Vai tas ir detektīvs? „Radio mazā lasītava” sarunājas ar tulkotāju no igauņu valodas Maimu  Grīnbergu. Izdevis Jāņa Rozes apgāds. Raidījumu atbalsta:
Rate Podcast

Share This Podcast

Recommendation sent

Join Podchaser to...

  • Rate podcasts and episodes
  • Follow podcasts and creators
  • Create podcast and episode lists
  • & much more

Podcast Details

Created by
Latvijas Radio
Podcast Status
Active
Started
Aug 26th, 2018
Latest Episode
Nov 1st, 2020
Release Period
Weekly
Episodes
62
Avg. Episode Length
22 minutes
Explicit
No
Language
Latvian

Podcast Tags

Do you host or manage this podcast?
Claim and edit this page to your liking.
Are we missing an episode or update?
Use this to check the RSS feed immediately.