Ak, Emānuel, mūsu karali un likumdevēj, tautu cerība un to Glābēj: nāc un glāb mūs, Kungs, mūsu Dievs./23. decembra vesperu Magnificat antifona/Dievs-ar-mums. Emānuels. Tā sauc bērnu, kura piedzimšanu pravietis Isajs pasludina Jeruzalemes ķēniņam Ahazam (Is 7,14; ar „O!” 8,8). Dievs-ar-mums ir Dieva Vārds daudzos citos Bībeles fragmentos, jo tas ir vārds, ar kādu Dievs sevi atklāj cilvēkam vai savai tautai, galvojot par savu klātbūtni, rūpēm, mīlestību visas dzīves garumā.Dievs-ar-mums. Emānuels. Šis vārds atklāj Dieva vislielākās ilgas — būt ar mums. Evaņģēlijā pārliecība par Dieva klātbūtni atgriežas vairākkārt: „tur kur divi vai trīs ir pulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū” (Mt 18,20); šis vārds ir Augšāmceltā pilnīgā dāvana: „Lūk, es esmu ar jums visās dienās, līdz pat pasaules beigām” (Mt 28,20).Dievs-ar-mums. Emānuels. Tieši šis vārds tiek atklāts Jāzepam. Tieši šajā vārdā viņam ir jānosauc šķietami neloģiska, varbūt pat absurda situācija un pieredze, kas izjauc viņa plānus un sapņus. Nosaukt jaunos vārdos to, ko nesaprotam, un piešķirt jaunu nozīmi tam, kas līdz šim šķita absurdi. Tā ir Dieva klātbūtnes atpazīšana un atzīšana, kas kļūst par pārveidojošu pieredzi Jāzepam, Marijai un visai pasaulei. Dievs-ar-mums vēlas, lai visi cilvēki tiktu pestīti un tagad tas kļūst iespējams.Dievs-ar-mums. Emānuels. Šī klātbūtne starp mums līdz pat nāvei pie krusta atklāj, ka viņš ir arī Dievs-priekš-mums. Mūsu dēļ un mūsu pestīšanas labā! Viņš skumst par mūsu kritieniem un priecājas par katru mūsu soli mīlestības ceļā. Patens quia patiens — atvērts, jo pacietīgs vai cieš, jo ir pacietīgs, teiktu svētais Bernards no Klervo.Dievs-ar-mums. Emānuels. Šī Klātbūtne vēlas būt patiesi paliekoša, tāpēc sniedz mums sevi Eiharistijā. Emānuels kļūst arī Dievs-mūsos. Šādi Dieva vēsture tiek nesaraujami saistīta ar cilvēka vēsturi.«Nāc, Kungs Jēzu!» Viņš nāk, lai tu varētu nākt pie Viņa.Šodien tu vari vēlreiz ieskaitīties savā šaurajā vēsturē un mēģināt ieraudzīt Dieva klātbūtni tajā.