25.augustā futbola komanda RFS paveica ko patiesi neticamu. Pēc daudziem gadiem to noteikti dēvēs par “brīnumu uz zāliena”, jo rīdzinieki izlīda burtiski caur adatas aci un izcīnīja, iespējams, lielāko panākumu Latvijas komandu sportā pēdējo desmit gadu laikā. RFS ar uzvaru Belfāstā pār vietējo “Linfield” izcīnīja iespēju startēt UEFA Konferences līgas grupu turnīrā, kur sevi parādīja no labākās puses. Sporta komanda nav tikai spēlētāji, treneri un vadība. Bieži vien tiek aizmirsts par “mazajiem zobratiņiem”, vitāli svarīgiem kopējā rezultāta veidotājiem. Uz lielāko Latvijas futbola panākumu kopš 2009.gada no RFS fizioterapeita Riharda Ūdra skatupunkta paraudzījās Mārtiņš Kļavenieks.

Gaviles RFS ģērbtuvē Belfāstas stadionā šķietami bija nebeidzamas. Vēsturisko uzvaru Rīgas kluba futbolisti izcīnīja dienā, kad galvaspilsētā nojauca padomju varu slavinošo pieminekli Pārdaugavā, kā arī Latvijas basketbola izlase izcilā un perfektā mačā mājās sasita lupatās Turciju.

Pamatlaiks Belfāstā beidzās bezvārtu neizšķirti, bet pašās papildlaika pirmā puslaika beigās mājinieki guva vārtus. RFS spēlēja ļoti slikti, likās jau, ka visas cerības zudušas. Tomēr papildlaika pašās pēdējās sekundēs ziemeļīri iesita bumbu savos vārtos. Psiholoģisks šoks, RFS bija uz viļņa un triumfēja pēcspēles sitienos.

Fizioterapeits Rihards Ūdris RFS pievienojās tikai pēc Krievijas pilna iebrukuma Ukrainā, kad beidzās pēdējos gados agonējošā Rīgas “Dinamo” eksistence. Iepriekš viņš deviņus gadus strādāja ar dažādām hokeja komandām, bet iejusties futbola komandas kolektīvā neesot bijis grūti.