Valsts svētku priekšvakarā Ģimenes studijā tiekamies ar Kviešu ģimeni Talsu novada Laidzes pagasta "Pinkās". Agnese Kviese ir Talsu ģimeņu un bērnu atbalsta centra „Brīnumiņš” radītāja un vadītāja, kas jau vairāk nekā 20 gadu pulcē speciālistus, lai palīdzētu ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām. Taču viņas pamatdarbs ir Nacionālie bruņotie spēki. Kopā ar vīru Edvardu viņi ir trīs meitu vecāki, nu jau arī vecvecāki.

Pēdējā laikā visu Kviešu ģimeni gan piemeklējuši grūti brīži, gan sasniegtas jaunas virsotnes, tā, piemēram, par daudzu īpašo bērnu un viņu vecāku labā paveikto 2024. gada 4. maijā Rīgas pilī Agnese Kviese no prezidenta rokām saņems Triju Zvaigžņu ordeni.

Agnese atzīst, ka viens no viņai biežāk uzdotajiem jautājumiem ir, vai atbalsta centrs toreiz tapis, organizējot palīdzību kādam no savas ģimenes? Sarunā viņa bilst, ka parasti cilvēki dara, kad pašiem sāp.

"Man, paldies Dievam, ir trīs brīnišķīgi bērni, veseli," stāsta Agnese. "Bet pagājušā gadā mēs saskārāmies, ģimenē bija liela nelaime - vīrs ļoti smagi saslima. Tas bija ļoti liels satikšanās ceļš bezspēcību. Cilvēks, kas netiešā veidā, arī "Brīnumiņā" viņš jau man nav klātesošs. Man jau jādomā par to, vai mašīnai ir riepas nomainītas, vai ir kaut kādas lietas izdarītas. Viņš arī "Brīnumiņā" ļāva darboties tam visam tieši ar to, ka spēja būt patstāvīgs, neprasa klātbūtni nepārtraukti. Līdz ar to tu vienkārši vari vadīt un strādāt. Tad pienāk tas brīdis, kad tu saproti, ka "Brīnumiņš" un dienests ir sekundārs, jo tev tas balsts, kas tev ir mājās, kas ir, ja ne gluži aprūpējams, bet bija kaut kāds periods, kad bija vajadzīga liela palīdzība vīram. Tad tu arī nokļūsti tajā pusē, kur nokļūst vecāki, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām. Tu vēl vairāk izproti un saproti to, cik ir svarīgi saņemt palīdzību. 

Liekas, ka tās stiprās sievietes, tie stiprie vīrieši ar visu tiek galā. Tā jau nav. Gan viņi, gan viņas arī kaut kur pasēž un paraud. Šobrīd jau es varu teikt, ka sāpēja pašai, bet pieaugušiem nebūs mana mērķauditorija.

Bet ar visu var tikt galā, tu vari pieņemt, ka tevi var būt arī tā bezspēcība un izvērtēt prioritātes. Mēs turpinām, esam atpakaļ uz kājām, darbojamies. Viss ir labi."

Viņai pašai viena no labākajām terapijām ir darbs. Tāpat svarīgi ir izrunāties.