Podchaser Logo
Home
Latvijas pērles

Latvijas Radio

Latvijas pērles

A weekly Society and Culture podcast
Good podcast? Give it some love!
Latvijas pērles

Latvijas Radio

Latvijas pērles

Episodes
Latvijas pērles

Latvijas Radio

Latvijas pērles

A weekly Society and Culture podcast
Good podcast? Give it some love!
Rate Podcast

Episodes of Latvijas pērles

Mark All
Search Episodes...
"Nebūšu oriģināla un tāpat kā daudzi mani kolēģi radio, presē un televīzijā, atskatīšos uz 2018. gada pērļu vākumu šajā raidījumu ciklā, kas ar nosaukumu Latvijas pērles arī beidz savu skanējumu, bet, kā tas sauksies un ko tajā varēs dzirdēt, p
Baznīcu bijis nodomāts celt citā vietā, bet baļķus vedot, zirgs satrūcies, pārpeldējis upi un apstājies tieši vietā, kur tagad slejas baznīca. Tā bijusi zīme, ka tieši te jābūvē baznīca.Tāda ir leģenda par Bērzgales jeb Bēržgales baznīcu. Die
"Muižas laikā vienā pagraba daļā atradās virtuve Zengeru suņiem. Padomju laikos tur iekārtoja gaļas tirgotavu, no kuras uz pirmo stāvu veda šauras vītņveida kāpnes," raksta Kristīne Zaļuma izdevumā „Liepupes muiža."Raidījumā kopā ar tagadējo
Mercendarbes muiža ir viena no krāšņākajām Baldones vēsturiskajām celtnēm. No pagājušā gadsimta sākuma te ir saglabājušās ieejas vestibila grīdas flīzes un oriģinālā sienu krāsojuma fragmenti, kā arī senās kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Šajā na
Dodamies un lielāko Ziemeļkurzemes pili - uz Dundagas pili, kur izstaigājam visu ēku un arī nokāpjam pils vecākajā daļā, kas saglabājusies no 13.- 14. gadsimta un kur 20. gadsimta sākumā bija baronu Ostensakenu bērnu mazgājamā telpa.Dundagas
1918. gada 18. novembrī Rīgas 2. teātrī līdz pulksten vieniem notiek mēģinājums un tad lielā steigā dažu stundu laikā tiek izdekorēta skatuve, no kuras pasludina Latvijas Republiku. Par tagadējā Nacionālā teātra ēkas būvēšanu un namu laika gait
Alūksnes vēsturē paliekošas pēdas ir atstājis 7.Siguldas kājnieku pulks, kuru pilsētā dislocēja 1921. gadā. 20. - 30. gados pulka karavīri aktīvi iesaistījās Alūksnes labiekārtošanā un arī kultūras dzīvē - Tempļa kalnā un Alūksnes pilsmuižas pa
„Hercogs Jēkabs esot no Birzgales mežiem vedis priedes savu kuģu mastiem. Un vienas priedes cena bijusi divas cūkas jeb viens zirgs, jeb astoņi dālderi. Iedomājieties, kāda tajā laikā bija vērtība kokiem,” stāsta Birzgales muzeja „Rūķi” vadītāj
Cietuma durvis un lakatiņi ar pirmās palīdzības instrukciju – tie ir daži no eksponātiem, ko var aplūkot Piltenes novadpētniecības ekspozīcijā. Tur arī iepazīstam "Piltenes prāģeru" un ugunsdzēsēju biedrības vēsturi."Parasti rādu ekskursantie
17. gadsimtā kārtu pa kārtai, sākot ar zīmējumu, tad auduma tērpu un metāla slāni tika darināta Jaunavas Marijas Brīnumdarītājas glezna, kas tagad pēc ilgstošiem restaurācijas darbiem ir aplūkojama Rēzeknes novada Lendžu pagasta Sarkaņu katoļu
Kāpēc Kalnavēveru saimnieku dzimtai ir uzvārds Vientieši, kāpēc te čakli strādājuši audēji? To visu var uzzināt, viesojoties Vecpiebalgas novada brīvdabas muzejā “Vēveri”. Tur arī pētām 19. gadsimta Vidzemes zemnieku ikdienu un kāpjam arī augšā
Tautā saukta par Sarkano skolu, jo celta no sarkaniem ķieģeļiem, šī ēka iegājusi vēsturē kā mācību iestāde, ko dibināja toreizējais skolas pārzinis Andrejs Spekke un skolas namā ir aizritējusi viņa dēla filologa, vēsturnieka un diplomāta Arnold
1838. gadā toreizējā Dundagas muižā sāk celt skolu vietējiem bērniem un par skolotāju tur sāk strādāt pedagogs, publicists, tulkotājs Ernests Dinsbergs. 1843. gadā uz Zvaigznes dienu skolas ēka tiek iesvētīta. Tā bija pirmā skolas ēka Dundagas
Šobrīd ir uztīti 300 metri no Lielā Augšdaugavas musturdeķa, kuru plānos pārstiept pāri Daugavai 2020. gadā. Milzīgo segas kamolu un stāstu par to lūkojam Naujenes novadpētniecības muzejā. Te arī etnogrāfijas ekspozīcijā uzzinām, kas ir skovord
Reiz bija grezna pils ko vāciski sauca Herrenhaus Zarnikau jeb Carnikavas kungu nams. No tā tagad saglabājies tik viens kolonnas kapitelis. Bet ir stāsti par šī nama saimniekiem, par tiem laikiem, kad Carnikavu gribēja padarīt par tikpat populā
Reiz bija grezna pils ko vāciski sauca Herrenhaus Zarnikau jeb Carnikavas kungu nams. No tā tagad saglabājies tik viens kolonnas kapitelis. Bet ir stāsti par šī nama saimniekiem, par tiem laikiem, kad Carnikavu gribēja padarīt par tikpat populā
Bijušajā grāfa Mellina īpašumā gadu desmitiem ilgi ir skola, bet krāšņumu te glabā čehu meistara Kolopkas sienu dekori, kur redzam gan antīku filozofu portretus, gan dažādus ornamentus. Te arī var aplūkot 18. gs. 80. gadu laikrakstus, kas savul
Bijušajā grāfa Mellina īpašumā gadu desmitiem ilgi ir skola, bet krāšņumu te glabā čehu meistara Kolopkas sienu dekori, kur redzam gan antīku filozofu portretus, gan dažādus ornamentus. Te arī var aplūkot 18. gs. 80. gadu laikrakstus, kas savul
Liepājas muzeja ēka pati par sevi ir kultūrvēsturisks piemineklis. Pateicoties diviem ietekmīgie vīriem: pirmajam nama saimniekam, ebreju tirgotājam un Krievijas valsts domes pirmā sasaukuma deputātam no Kurzemes guberņas Nisonam Kacenelsonam u
Malta, agrākā Borovaja, veidojās par rosīgu ciemu pirms 180 gadiem, kad te ierīkoja zirgu pasta staciju ceļā Sanktpēterburga-Varšava. Maltas vēstures muzejā iepazīstam gan šo laika posmu, kad te kursēja zirgu pasts, gan arī aplūkojam Maltas pag
Popes medību pils ir celta 17. gadsimta vidū, un pils iekštelpās, kur nu jau ilgus gadus darbojas skola, ir saglabājušās telpas ar oriģinālo koka apdari - koka paneļiem un griestiem. Te ir arī klasicisma stila ārdurvis un rokoko krāsns. Pētot s
“Nu reiz esmu atradis patīkamu, saulainu dzīvokli ar augstiem kokiem logu priekšā – tā sakot, dārzā. Te es ceru atspirgt,” – tā savulaik draugam rakstīja Ādolfs Alunāns. Nu jau ilgus gadus šajā ēkā Jelgavā ir Alunāna memoriālais muzejs, kur var
Kamēr deguns tīksmi ošņā bišu produktu aromātu, tikmēr ausis un acis tver  informāciju par bišu saimes dzīvi un pirmās biškopības skolas vēsturi, kas dibināta Kokneses novada Vecbebros 1922.gadā. Tagad te ir iekārtots Latvijas biškopības vēstur
Alojas muzejā tiek glabāta dzejnieka Ausekļa, virsdiriģenta Indriķa Zīles, novadpētnieka un skolotāja Antona Galeviusa un mākslinieka Arvīda Galeviusa piemiņa, kā arī vāktas, saglabātas un pētītas ar Alojas pilsētu un pagastu saistītas garīgās
Alojas muzejā tiek glabāta dzejnieka Ausekļa, virsdiriģenta Indriķa Zīles, novadpētnieka un skolotāja Antona Galeviusa un mākslinieka Arvīda Galeviusa piemiņa, kā arī vāktas, saglabātas un pētītas ar Alojas pilsētu un pagastu saistītas garīgās
Rate

Join Podchaser to...

  • Rate podcasts and episodes
  • Follow podcasts and creators
  • Create podcast and episode lists
  • & much more

Unlock more with Podchaser Pro

  • Audience Insights
  • Contact Information
  • Demographics
  • Charts
  • Sponsor History
  • and More!
Pro Features