Francija, valsts kuru paši francūži reizēm dēvēm par heksagonu jeb sešstūri, jo pēc kontūras tā atgādina šo ģeometrisko figūru. Jāsaka gan, ka diezgan palielu zemes daļu aizņem šis sešsturīs - francija ir lielāka Eiropas Savienības valsts un aizņem gandrīz piekto daļu no visas savienības teoritorijas Bet Francijas plašumi ar to nebūt nebeidzas kopā ar savām aizjūras teritorijām kā, piemēram, Franču Polinēziju un Futanu, Francija ir vienīgā valsts pasaulē, kura sadalīta 12 laika zonās. Bet lai arī cik rādītu pulkstenis, francūži vienmēr atradīs laiku kādai vīna glāzei. Ik gadu Francijā tiek saražoti 50 līdz 60 miljoni hektolitri vīna. Kā zināms, traicionāli vīns tiek dzerts ar kādu gardu uzkodu, piemēram, sieru. Pavisam Francijā varot atrast vairāk nekā 1200 siera veidu, kas kopā ikgadu veido gandrīz miljardu tonnu siera. Bet ja garšas kārpiņām tuvāki ir gliemeži, tad protams, Francijas ir īstā vieta kur tos nobaudīt. Ik gadu Francijā tiekot notiesāti ap 30 tūkstošiem kilogramiem gliemežu. Ēdienam Francijā ir ļoti īpašs statuss - 2010. gadā franču tradicionālā virtuve pievienota pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstam. Tā bija pirmā reize, kad kultūras mantojuma sarakstā iekļauta gastronomija. Un kā toreiz atzina UNESCO eksperti,  franču virtuve ir "sociālā tradīcija, ar kuru tiek svinēti svarīgākie brīži indivīdu un grupu dzīvē”. Protams, tūristi uz Franciju dodas baudīt ne tikai garšas piedzīvojumus, bet arī kultūru, dabu un mākslu - Parīzē esošais Luvras muzejs jeb Lielā Luvra ir visapmeklētākais muzejs pasaulē - to ik gadu apmeklē 9 miljoni tūristu un tā ir tikai neliela daļa no visa tūristu skaita Francijā - vairāk nekā 80 miljoni smaidīgu cilvēku no visas pasaules, ar fototaparātiem kaklā, dodas Francijas virzienā, un tas ir vairāk nekā pašu franču pasaulē. 76,8 miljoni cilvēku uz zemes sevi sauc par francūžiem, bet Latviju par savām mājām sauc 642 francūži. Ik pa brīdim viņiem pievienojas vēl viens, kurš arī mūsu šodienas viesis - Bruno Delānds. Pirmo reizi Bruno Latvijā ieradies  jau 1992. gadā, kad vēl studējis Marseļas Universitātē, pēc tam strādājis ar  Baltijas valstu jautājumiem UNESCO Parīzē. Un tā kā Bruno sieva ir no Rīgas, viņš šeit pavadījis diezgan daudz laika un 1998. gada jūnijā, kad te bijusi oficiāla UNESCO ģenerālsekretāra Frederiko Majora vizīte, Bruno atbraucis kopā ar viņu un te arī palicis. Bruno bijis arī tas, kurš izveidoja Latvijas zinātnieku ekspedīciju Karnakas tempļa izpētei Ēģiptē, palīdzot arī mūsu speciālistiem gūt milzīgu starptautisku atzinību. Par Bruno varam teikt, ka viņš ir pasaules pilsonis, kurš šobrīd, galvenokārt, dzīvo Briselē, viņa sirds pieder Sīrijai, bet savos braucienos regulāri ieplāno arī apciemot Latviju. Mūsu šodienas Nāburgu būšanas viesis, savējais, Bruno Delānds!